Kad pirms vairākiem gadiem sāku mācīt spāņu valodu Latvijā, man šķita, ka vissvarīgākais būs labi pārzināt valodu, gramatiku un mācību metodes. Protams, tas viss ir svarīgi. Tomēr laika gaitā esmu sapratis, ka daudzas no vērtīgākajām atziņām nevar atrast ne universitātes lekcijās, ne mācību grāmatās.
Tās nāk tikai ar pieredzi.
Ja man būtu iespēja satikt sevi tajā pirmajā mācību gadā, es noteikti vēlētos sev pastāstīt šīs piecas lietas.
1. Skolēnu motivācija ir svarīgāka par perfektu metodiku
Sākot strādāt skolā, es pavadīju daudz laika, meklējot
"ideālās" aktivitātes un uzdevumus. Man šķita, ka veiksmīga stunda ir
tāda, kurā viss ir perfekti saplānots un izpildīts bez aizķeršanās.
Tagad es domāju citādi.
Labākā aktivitāte nav tā, kura izskatās iespaidīgi
metodiskajā aprakstā. Labākā aktivitāte ir tā, kura skolēniem liek
iesaistīties, domāt, runāt un vēlēties uzzināt vairāk.
Dažkārt vienkārša saruna par skolēniem aktuālu tēmu ir daudz
vērtīgāka par sarežģītu uzdevumu, kura sagatavošanai skolotājs veltījis
vairākas stundas.
Valodu apguvē motivācija bieži ir svarīgāka par jebkuru
metodiku.
2. Kultūra motivē tikpat daudz kā valoda
Kad domājam par valodas stundām, bieži uzmanības centrā
nonāk gramatika un vārdu krājums.
Tomēr skolēni ļoti bieži vislabāk atceras nevis darbības
vārdu formas, bet stāstus par cilvēkiem, tradīcijām, ēdieniem, mūziku vai
ceļojumiem.
Gadu gaitā esmu redzējis, ka skolēnu interese par valodu
ievērojami pieaug brīdī, kad viņi sāk saprast kultūras kontekstu.
Runājot par spāņu valodu, iespēju netrūkst:
- Spānijas
reģioni;
- Latīņamerika;
- kino;
- literatūra;
- sports;
- gastronomija;
- tradīcijas
un svētki.
Kultūra palīdz skolēniem saprast, kāpēc valodu vispār ir
vērts mācīties.
3. Ne visi materiāli no Spānijas der Latvijas skolēniem
Sākumā es bieži meklēju gatavus materiālus no Spānijas
izdevniecībām un interneta resursiem.
Tie bija kvalitatīvi, profesionāli un vizuāli pievilcīgi.
Tomēr drīz vien pamanīju, ka ne viss vienlīdz labi strādā
Latvijas klasē.
Daži piemēri bija pārāk tālu no skolēnu ikdienas pieredzes.
Citi pieņēma zināšanas par kultūru vai situācijām, kas Latvijas jauniešiem
nebija pazīstamas.
Tas man iemācīja svarīgu lietu.
Skolotāja uzdevums nav tikai atrast materiālus. Tikpat
svarīgi ir tos pielāgot konkrētajiem skolēniem.
Dažreiz neliels pielāgojums padara aktivitāti daudz
efektīvāku.
4. Digitāla kārtība ilgtermiņā ietaupa ļoti daudz laika
Ja man būtu iespēja dot vienu praktisku padomu sev pirmajā
darba gadā, tas būtu šis:
sakārto savus materiālus jau no pirmās dienas.
Pirmajos gados šķiet, ka viss ir viegli pārvaldāms.
Tad paiet pieci vai desmit gadi.
Materiālu skaits pieaug, prezentācijas vairojas, projektu
kļūst arvien vairāk, un pēkšņi atklājas, ka vajadzīgā faila atrašana aizņem
ilgāk nekā jauna materiāla izveide.
Mūsdienās cenšos veidot sistēmas, kas palīdz man ātri atrast
nepieciešamo un izvairīties no darba dublēšanas.
Tas nav īpaši aizraujošs temats, taču ilgtermiņā tas ietaupa
simtiem stundu.
5. Labākie mācību brīži parasti nav ieplānoti
Kad kļūstam pieredzējušāki, mēs labāk saprotam, ka ne visu
iespējams ieplānot.
Daži no vērtīgākajiem mirkļiem klasē rodas spontāni.
Kāds skolēns uzdod negaidītu jautājumu.
Sākas interesanta diskusija.
Kāda kļūda pārvēršas par iespēju kaut ko jaunu iemācīties.
Kāds skolēns pēkšņi pasaka teikumu, kuru pirms dažiem
mēnešiem nebūtu spējis izveidot.
Tieši šādi brīži bieži kļūst par visspilgtākajām atmiņām.
Tāpēc esmu iemācījies nebaidīties dažreiz atkāpties no
sākotnējā plāna, jo skolotāja darbā nav iespējams zināt visu jau pirmajā dienā.
Par laimi, tas arī nav nepieciešams. Katrs mācību gads atnes jaunus skolēnus,
jaunas situācijas un jaunas atziņas. Un tieši tas padara šo profesiju tik
interesantu.
Ja man šodien būtu jādod padoms sev tajā pirmajā darba
dienā, tas būtu pavisam vienkāršs:
Mazāk uztraucies par perfekciju un vairāk koncentrējies
uz cilvēkiem.
Galu galā skolēni neatcerēsies visas gramatikas tēmas, kuras
esi mācījis. Taču viņi atcerēsies, kā jutās tavās stundās un kādas iespējas
valodu apguve viņiem pavēra.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru